Kvarcīts ir nogulumiezis, kas galvenokārt sastāv no kvarca. Kvarcs ir minerāls, kas ir viena no cietākajām vielām Zemes garozā. Kvarcītu var atrast dažādās krāsās atkarībā no tā, kādi citi minerāli ir ietverti ieža sastāvā. Parasti tas ir gaišos toņos, kam raksturīgas baltas, pelēkas un bēšas nokrāsas.
Kvarcīts ir nogulumiezis, kas galvenokārt sastāv no kvarca. Kvarcs ir minerāls, kas ir viena no cietākajām vielām Zemes garozā. Kvarcītu var atrast dažādās krāsās atkarībā no tā, kādi citi minerāli ir ietverti ieža sastāvā. Parasti tas ir gaišos toņos, kam raksturīgas baltas, pelēkas un bēšas nokrāsas.
Kvarcīts veidojas, kad kvarca smiltis, kas sastāv no silīcija dioksīda kristāliem, tiek sakarsētas un saspiestas kopā. Šāds process var notikt, piemēram, kalnu veidošanās laikā, kad ieži tiek spiestīti viens pret otru un rodas augsts spiediens un temperatūra.
Kvarcīts, salīdzinot ar granītu un mākslīgo akmeni, ir ar mīkstākām īpašībām, tāpēc, gatavojot ēdienu uz tā gludās virsmas, iesakām izmantot griešanas dēlīšus. Tāpat ir svarīgi izvairīties no smagu priekšmetu vilkšanas pa kvarcīta virsmu, lai novērstu iespējamos skrāpējumus.
Tāpat kā granīts, arī marmors un kvarcīts ir karstumizturīgi, un katlu vai pannu novietošana tieši uz darba virsmas to nebojā. Tomēr vienmēr ir ieteicams izmantot karstumizturīgus paliktņus vai ielikt starp karsto pannu un akmeni, piemēram, karotes kātu, lai izkliedētu izstaroto karstumu.
Kvarcīts ir porains, un traipi var rasties, ja eļļa vai šķidrās ziepes ieplūst mikroskopiskās porās. Virsmas “noslēgšana” ar tam paredzētu līdzekli palīdz pasargāt akmeni no traipiem.
Īsts kvarcīts galvenokārt satur kalcija karbonātu, kas reaģē ar skābēm (augļi, sula, limonāde, kafija, alkohols, salātu mērce u. c.). Ja šāds skābs šķidrums nonāk uz darba virsmas, tas sāk kodināt marmoru. Rezultātā marmors zaudē savu spīdumu, un paliek gaišāks, matēts plankums. Lai no tā izvairītos, visi šķidrumi, kas nokļuvuši uz virsmas, nekavējoties jānoslauka.
Kvarcīta darba virsmas ikdienas tīrīšanai izmantojiet mitru (mikrošķiedras) drānu, siltu ūdeni un, ja nepieciešams, neitrālu (pH 7) vai viegli sārmainu (pH 8–10) tīrīšanas līdzekli. Ieteicams dot priekšroku līdzekļiem, kas paredzēti tieši dabīgajam akmenim, taču ikdienas kopšanai piemērots arī trauku mazgāšanas vai stiklu tīrīšanas līdzeklis (piem., Frosch). Jāizvairās no skābiem tīrīšanas līdzekļiem un līdzekļiem, kas satur balinātājus. Akmens virsma ir jutīga arī pret abrazīviem materiāliem — mikrobojājumus var radīt gan metāla sūklis, gan nejaušs smilšu graudiņš uz tīrīšanas drānas.
Lai nodrošinātu ilgmūžību, visas darba virsmas ir apstrādātas ar impregnēšanas līdzekli, lai šķidrumi neiesūktos akmenī. Atkarībā no lietošanas intensitātes un kvarcīta veida iesakām atkārtotu apstrādi vismaz reizi gadā ar impregnēšanas līdzekli, kas paredzēts tieši kvarcītam.
Kvarcīts ir porains materiāls ar augstu ūdens uzsūktspēju, tāpēc tas prasa īpašu piesardzību un aizsardzību pret netīrumiem. Noteikti izvairieties no ķīmisku un kodīgu vielu nokļūšanas uz darba virsmas. Rūpīgi jāizturas arī pret ikdienā bieži sastopamām vielām, piemēram, kafiju un tēju, eļļām un skābiem augļiem. Iesakām radušos traipus nekavējoties notīrīt ar papīra dvieli, ūdeni un tīrīšanas līdzekli, lai netīrumi nepaspētu nožūt un iesūkties akmenī. Sarežģītāku traipu noņemšanai iesakām izmantot speciālus kvarcīta tīrīšanas līdzekļus. Pēc līdzekļa lietošanas darba virsmu vēlams vēlreiz nomazgāt ar ūdeni un tīrīšanas līdzekli. Lai atrastu piemērotāko produktu, sazinieties ar savu akmens pārdevēju.
Tā kā kvarcīts ir mīkstāks un poraināks nekā granīts, kvarcīta virsma salīdzinoši viegli saskrāpējas. Tāpēc, darbojoties virtuvē, vienmēr jāizmanto griešanas dēlīši. Tāpat, lai izvairītos no bojājumiem, iesakām, novietojot karstus traukus uz kvarcīta virsmas, izmantot karstumizturīgus paliktņus.
